Piesārņojuma cēloņi un sekas

Piesārņojums ir mūsdienu lielākais posts, kas ietekmē mūsu dzīvi dažādos aspektos. Lielākajās pilsētās mēs piedzīvojam dūmakainas debesis, radot iedzīvotājiem svaiga gaisa problēmas, kas var izraisīt dažādas slimības. Arvien biežāk laikrakstos mēs varam ieraudzīt informāciju par oglekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda līmeni atmosfērā. Kā tieši mēs piesārņojam mūsu zemi un kādas sekas no tā visa izriet? Par to visu zemāk rakstā aliexpress.

Piesārņojuma cēloņi:

Izejmateriālu ieguves vietas
Rūpniecības minerālvielu ieguves tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem piesārņojuma avotiem. Piemēram, akmeņogles ir nepieciešamas, lai saražotu elektroenerģiju. Lai iegūtu šīs ogles, mēs gaisā izvadām toksiskus termiskus dūmus, kas nonāk no raktuvēm. Tas ļoti dramatiski palielina oglekļa dioksīda procentuālo līmeni atmosfērā, izraisot elpošanas traucējumus visām dzīvajām būtnēm.

Lauksaimnieciskā darbība
Lauksaimniecība ir viens no senākajiem avotiem, kas nodara atmosfērā, ūdeņos un zemē lielu postu. Lai palielinātu kultūras ražību, cilvēki pielieto dažnedažādās ķīmiskās vielas, lai paātrinātu un pavairotu augšanu. Ķīmiskie mēslošanas līdzekļi nonāk augsnē, kas tālāk aiziet līdz gruntsūdeņiem, piesārņojot visu ūdens ciklu. Ūdenim iztvaikojot, ķīmiskās vielas nonāk arī atmosfērā, un ar lietu atkal nonāk pie mums. Šis nebeidzamais piesārņojuma cikls raksturojas daudziem procesiem, kā mēs piesārņojam savu pasauli visās jomās.

Transporta līdzekļu emisijas
Modernie transporta līdzekļi izstaro daudz piesārņojumu, dedzinot iekšdedzes dzinēju. Mēs cenšamies pieņemt dažādas normas un regulas, lai atmosfērā nonāktu arvien mazāk šīs emisijas, taču ir vērojama tendence, ka arvien vairāk mājsaimniecībās palielinās privāto automašīnu skaits.

Rūpnieciskās darbības
Pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, attīstās arī kopējā ekonomika un masveida industrializācija. Lielie un mazākie uzņēmumi atver ražotnes, lai iegūtu arvien vairāk preces un piederumus. Un, jo lielāks pieprasījums būs pēc šīm precēm, jo vairāk mēs piesārņosim pasauli – ne vien ražojot, bet arī transportējot preces pa visu pasauli.

Piesārņojuma sekas:

Paaugstinātas oglekļa emisijas atmosfērā
Oglekļa piesārņojums atmosfērā tiek savienots ar globālās sasilšanas brīdinājumiem. Tā rezultātā apkārtējās vides temperatūras palielinās, izmainot visu pasauli – sākot kust ledājiem, ūdens līmeņa paaugstināšanai, sugu izmiršanai. Zinātnieki uzskata, ka šis process laika gaitā nav vairs apturams, taču katrs cilvēks var pievienoties pasaules glābšanas darbībās, ieviešot dažas “zaļākas” darbības savā ikdienā (braukt ar velosipēdu, atkārtoti izmantot preces, kompostrēt izejvielas un daudz citas lietas).

Veselības problēmas
Paskatoties sabiedrību sev apkārt, varētu redzēt daudz cilvēkus, kuriem ir elpošanas problēmas. Turklāt, cilvēki, kuri ir pakļauti kaitīgajām piesārņojošajām vielām, var ciest no vēža un citām dzīvībai bīstamām slimībām.

Ozona slāņa noārdīšanās
Ozona slānim ir svarīga loma vides aizsardzībā, jo tas bloķē kaitīgo ultravioleto staru nokļūšanai uz zemes. Paaugstināta radiācija var izraisīt ādas vēzi. Ogleklis spēcīgi reaģē ar ozona gāzēm, kā rezultātā šis ozona slānis tiek noārdīts. Noārdoties ozona slānim, zeme sāk pamazām uzkarst, radot lielas izmaiņas vidē.

Augsnes neauglība
Palielināta mēslojuma (pesticīdi, insekticīdi) var izraisīt augsnes neauglību, kas savukārt veicina ražas kvalitāti un kvantitāti augkopībā un lauksaimniecībā. Īsāk sakot, tas var radīt milzīgas problēmas visai cilvēcei, kas raksturojas ar badu. Iznīcinot auglīgās lauksaimniecības zemes, cilvēkiem tās vairs nebūs derīgas, un var veidoties jaunas lielas pilsētas, rūpniecības zonas, kas atkal novedīs pie atmosfēras piesārņojuma.