Izdošanas laikā nenovērtēti izcili literārie darbi

Mākslinieku talants bieži netiek atzīts to dzīves laikā. Vairāki izcili rakstnieki un domātāji ir noskatījušies, kā to lieliskākie darbi vai nu paliek vispār neievēroti, vai arī izpelnījās sliktas kritiķu atsauksmes. Šajā rakstā minētas mūsdienās augsti novērtētas grāmatas, kuras, par lielu nožēlu to autoriem, netika uzreiz atbilstoši novērtētas.

Mobijs Diks ir Hermana Melivila pats slavenākais darbs, kas tiek rūpīgi studēts pasaules universitāšu literatūras fakultātēs un ir ietekmējis dažādas popkultūras novirzienus. Melivilam dzīvam esot, tas ne tik ne tuvu tik augstu vērtēts. Melivils piedzīvoja tikai nepilnu 4000 Mobija Dika eksemplāru pārdošanu, kas ir krietni mazāk nekā vairāki citi šī autora darbi. Arī kritiķu atsauksmes nevarēja nosaukt par laipnām. Čārlstonas Dienvidu kritiķu apvienība, sekojot pirmajai grāmatas izdošanai, par to rakstīja: Melivila kungs, radot savas pēdējās dullības atbaidošos tēlus, ir pastrādājis pašu pretīgāko papīra sabojāšanu ar tinti, kādu ir nācies piedzīvot pēdējo gadu laikā. Arī paša Melivila nāve nesacēla nekādu ažiotāžu tā laika sabiedrībā. Viena no retajām avīzēm, kas vispār piepūlējās to paziņot, atsaucās uz slaveno rakstnieku kā Sen aizmirstu autoru.

Mihaila Bulgakova Meistars un Margarita tika sarakstīta 12 gadu garumā, starp 1928. un 1940. gadu. Grāmata netika publicēta līdz pat 1967. gadam, un pat tad padomju cenzūra to izrevidēja no tai netīkamākajām nodaļām. Neskatoties uz to, ka Staļinam ļoti patika Bulgakova sarakstītā luga Turbīnu Dienas, autors bija ļoti kontroversiāla personībā padomju sabiedrībā, lielākajai daļai viņa darbu netiekot cauri cenzūras mašīnai. Tieši tādēļ, Bulgakovs izvēlējās tik ilgi slēpt Meistars un Margarita manuskriptu, reiz pat sadedzinot manuskripta agrāko versiju, bailēs no slepenpolicijas. Bulgakova sieva, kas pēc daudzu domām ir iedvesmas avots Margaritas tēlam, slēpa saglabātos manuskriptus daudzus gadus pēc vīra nāves, lai tas varētu tikt publicēts, Padomju Savienībai kļūstot mazliet liberālākai. Meistars un Margarita ir viens no lieliskākajiem 20. gadsimta darbiem, tomēr, tas gandrīz vai tā arī nekad nesasniedza lasītājus.

Bija jāpienāk Otrā pasaules kara beigām un daudziem gadiem pēc Franca Kafkas nāves, lai viņa labākais darbs Pārvēršanās, iegūtu ievērojamu sabiedrības uzmanību. Sociālistiskajām idejām izplatoties pēckara Eiropā, Kafkas darbs lēnām sāka rezonēties ar lasītājiem arvien vairāk un vairāk. Lai arī Pārvēršanās tika publicēta vēl Kafkam esot dzīvam, tas netika plaši lasīts. Patiesībā, pat pats autors savu darbu neuzskatīja par neko pārāk lielas uzmanības cienīgu. Pēc darba pabeigšanas, Kafka ir rakstījis savam draugam: Es sēžu savā gultā un lasu “Pārvērtības” un saprotu, ka tas ir vājš darbs. Es jūtu dziļas antipātijas pret to un tās neiespējami grūti lasāmajām beigām. Kafkam mirstot, lielākā daļa viņa darbu vēl nebija izdoti, jo comparação de sites de apostas online. Viena no autora pirms nāves vēlmēm bija, lai visi viņa nepublicētie manuskripti tiktu guldīti zemē kopā ar viņu. Pārvērtības tika publicētas literārajā žurnālā 1915. gadā, deviņus gadus pirms viņa nāves, bet šis darbs nenopelnīja ne pilienu tās uzmanības un uzslavu, kādas literatūras pazinēji tam velta šodien.